Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām vairāk nekā trešdaļa jeb 230 000 tonnas ir dažāda veida preču iepakojums. Šobrīd aptuveni 40% no izlietotā iepakojuma nonāk atkritumu poligonos, kur tos apglabā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Lai veicinātu iepakojuma atkārtotu pārstrādi un aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanu jau iepakojuma ražošanas un produktu iepakošanas procesā, AS “Latvijas Zaļais punkts” radījis iniciatīvu un preču zīmi “Zaļi pakots”. Tās mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmēji savu produktu iepakošanai izmanto pārstrādājamu iepakojumu, ko iedzīvotāji var šķirot un būt droši, ka tas tiks pārstrādāts jaunās izejvielās.
“Lai mazinātu pārlieku resursu izmantošanu, mazinātu vides piesārņojumu un virzītos uz aprites ekonomiku, būtiska loma ir atkritumu pārstrādei. Tuvākajā desmitgadē Latviju atkritumu apsaimniekošanas jomā sagaida lieli izaicinājumi. Tieši tādēļ jau šajā gadā tiks uzsākts darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes, lai radītu ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas gan stimulē mazāk atkritumu rašanos, gan ir būtisks elements pārejā uz aprites ekonomiku,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs.
Jaunizveidotajā iniciatīvā spēkus apvienojuši AS “Latvijas Zaļais punkts”, Latvijas Iepakojuma asociācija un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Plānots, ka iniciatīvas ietvaros tiks īstenota virkne aktivitāšu, kas vērstas uz iepakojuma apjoma samazināšanu, izlietotā iepakojuma atkārtotu izmantošanu un pārstrādes veicināšanu, ekodizaina iepakojuma popularizēšanu, kā arī sabiedrības izglītošanu par iepakojuma ilgtspēju, mudinot izvēlēties sociāli atbildīgu ražotāju produktus un pakalpojumus.
“Līdz ar Latvijas ekonomisko augšupeju, labklājības un pirktspējas pieaugumu sadzīves atkritumu apjoms, ko ik gadu vidēji rada viens Latvijas iedzīvotājs, pieaug: ja 2016. gadā tie bija 410 kg uz vienu iedzīvotāju, tad 2017. gadā – jau 438 kg. Trešdaļa no šiem atkritumiem ir dažādu preču un produktu iepakojums, kas arvien lielākos apjomos nonāk un uzkrājas atkritumu poligonos. Iemesli tam ir dažādi: bieži iedzīvotāji iepakojumu nevērīgi izmet sadzīves atkritumos un tas kļūst nederīgs pārstrādei, daļa iepakojuma tiek ražoti no kompozītmateriāliem, ko nevar atdalīt, jo kāds no izmantotajiem materiāliem nav atkārtoti pārstrādājams. Itin bieži konkrēto iepakojuma veidu vispār nav iespējams atkārtoti pārstrādāt, piemēram, putuplasta izcelsmes vienreizlietojamās pusdienu kārbiņas. Lai šo situāciju mainītu, redzam, ka jāīsteno komplekss pasākumu kopums, iesaistot gan uzņēmējus un iepakojuma ražotājus, gan patērētājus. Tikai kopīgiem spēkiem varam panākt, ka iepakojuma atkritumu kalni poligonos sarūk, un viss izlietotais iepakojums pēc iespējas tiek atkārtoti pārstrādāts,” skaidro Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļais punkts” direktors.
Aicinot Latvijas uzņēmumus jauna iepakojuma izstrādē ņemt vērā ekodizaina prasības, iniciatīvas “Zaļi pakots” veidotāji pārtikas un nepārtikas produktu ražotājiem, iepakotājiem un tirgotājiem turpmāk piedāvās veikt iepakojuma sertificēšanu. Novērtējuma laikā tiks izvērtēti desmit ar iepakojumu saistīti kritēriji, tādi kā iepakojuma materiālu draudzīgums videi, to pārstrādājamība, iepakojuma izejmateriālu patēriņš, ražošanas enerģijas patēriņš un energoresursu izmantošana, ekoloģisku ražošanas procesu/tehnoloģiju pielietošana, materiālu bīstamo komponenšu aizvietošana, ietekmes uz vidi samazināšana produkta izplatīšanas un transportēšanas ķēdē un produkta lietošanas laikā, kā arī iepakojuma apsaimniekošanas optimizācija (utilizācija, pārstrāde utt.). Tiem iepakojumiem, kuri sertificēšanas laikā saņems nepieciešamo punktu skaitu un iegūs pozitīvu “Zaļi pakots” ekspertu vērtējumu, tiks piešķirts “Zaļi pakots” sertifikāts un uz konkrētā iepakojuma uzņēmējs varēs izvietot zīmi “Zaļi pakots”, kas izcels produktu patērētāju acīs un apliecinās, ka ražotājs izmanto pārstrādājamu iepakojumu. Lai gan iniciatīva radīta gluži nesen, pirmais “Zaļi pakots” izvērtējums jau veikts Latvijas vadošā piena pārstrādes uzņēmumu “Food Union” zīmola “Valmiera” ražotajam skābpiena dzērienam “Tīrkultūra” un dzeramajam jogurtam.
“No iepildīšanas līdz pārstrādei – Food Union iestājas par ilgtspējīgu ražošanu un gudra patēriņa veicināšanu visā produktu dzīves ciklā. Tāpēc lepojamies būt par pirmo pārtikas ražotāju Latvijā, kas saņēmis vērtīgo “Zaļi pakots” atzinumu. Tas apliecina ne vien to, ka mūsu produkcija ir pieejama videi draudzīgā iepakojumā, bet vienlaikus ir signāls patērētājiem un citiem ražotājiem ar vēl lielāku atbildības sajūtu un rūpēm izturēties pret dabu, lai Latvija vienmēr būtu pasaules zaļāko valstu augšgalā,” uzsver Normunds Staņēvičs, “Food Union” vadītājs Eiropā.
Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju rūp iepakojuma radītā ietekme uz vidi. Tā, piemēram, 58% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai iegādātās preces iepakojums būtu videi draudzīgs un atkārtoti pārstrādājams. Domājot par to, kā samazināt sava patēriņa radītās sekas uz vidi, divas trešdaļas aptaujāto cenšas iepakojumu izmantot atkārtoti, trešdaļa apmeklē veikalu, līdzi ņemot savu iepakojumu (auduma maisiņu, trauku beramajiem produktiem u. c.), bet vēl daļa apzināti neliek produktus plastmasas maisiņos un cenšas izvēlēties tos atkārtoti pārstrādājamā, videi draudzīgā iepakojumā.
Avots: A/S Latvijas Zaļais punkts, 18.06.2019.
