Pandēmija un karantīna noteikti būs publiskajā telpā 2020. gadā biežāk lietoto vārdu vidū, tā uzskata arī “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Taču vēl nesenā pagātnē vārdu savienojums “klimata krīze” bija viens no karstajiem tematiem starptautiskajos medijos un globālo līderu dienaskārtībā. Taču šobrīd arvien skaidrāk redzams, ka starp vārdiem “pandēmija” un “klimata krīze” veidojas sadursme un rezultātā labi iecerētās un pat iesāktās ilgtspējas stratēģijas nonākušas karantīnā.
“Ja palūkojamies tikai uz Latvijas tirgu saistībā ar ieviestajām drošības prasībām Covid-19 slimības ierobežošanai, redzam, ka plastmasas iepakojuma un dažāda veida izstrādājumu patēriņš ir ievērojami audzis. Iepriekš bijām uzņēmuši skaidru ceļu uz iepakojuma mazināšanu, pārstrādājama iepakojuma izmantošanu un beziepakojuma risinājumiem, savukārt šobrīd savu renesansi atkal piedzīvo plastmasas maisiņi un vienreizlietojamie trauki, kuri tiek ražoti no pirmreizējām izejvielām ar ierobežotām pārstrādes iespējām pēc tam, kad tie ir izlietoti. Šajā pandēmijas periodā nevienu vairs nepārsteidz, ka ikkatra bulciņa ir savā plastmasas plēvītē un vienreizlietojamās kafijas krūzītes pirms izsniegšanas klientam tiek pat sapakotas vēl plastmasas maisiņos. Protams, šie pasākumi tiek veikti tikai tādēļ, lai pasargātu cilvēkus, jo šobrīd informācija par to, cik ilgi koronavīruss spēj izdzīvot uz dažādām virsām, ir visai pretrunīga. Taču arī tad, ja esam spiesti izmantot daudz vairāk iepakojuma, nekā mums gribētos, joprojām ir lietas, ko ikviens iepakotājs, ražotājs vai patērētājs var darīt,” uzskata Māris Simanovičs.
Piemēram, ražotājiem priekšroka jādod tādam produktu iepakojumam, kuru pēc tam, kad produkts ir izpakots un sašķirots, varēs pārstrādāt. Ja uzņēmumam nepieciešams atbalsts un papildu kompetence iepakojuma izvēlē, droši var izmantot Latvijas Zaļā punkta sadarbībā ar Latvijas Iepakojuma asociāciju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti piedāvāto iepakojuma sertifikāciju Zaļi pakots, kur var pārliecināties, ka iepakojums tiešām ir pārstrādājams, un saņemt ieteikumus videi draudzīgāka iepakojuma izvēlē, papildina M. Simanovičs. Plašāk lasāms portāla DIENA publikācijā šeit.
