Dzērienu iepakojumu depozīta sistēma Latvijā darbojas jau četrus mēnešus, un, iedzīvotājiem apgūstot jaunās sistēmas darbību, kā arī pieaugot tirgū laisto depozīta iepakojumu skaitam, samazinājušies arī mēģinājumi taromātos nodot iepakojumus bez Latvijas depozīta zīmes – no 75% februārī līdz mazāk nekā 6% maijā. Tas apliecina, ka iedzīvotāju zināšanas par depozīta sistēmu un depozīta iepakojumu nodošanas principiem ir uzlabojušās, turklāt SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) paredz, ka šādu gadījumu skaits turpinās sarukt arī turpmāk.
1. Depozīta sistēmai uzsākot darbību, 75% gadījumu iedzīvotāju mēģināja taromātos nodot taru bez depozīta zīmes, kas varētu būt skaidrojams gan ar faktu, ka februārī veikalu plauktos atradās pavisam neliels depozīta produktu īpatsvars, gan ar to, ka iedzīvotāji vēl nebija apguvuši pašmāju depozīta zīmes, kā arī centās nodot uzkrātos iepakojumus bez pareizā marķējuma, par kuriem nebija iemaksāta depozīta maksa. Šobrīd, pēc nepilniem četriem mēnešiem, šis rādītājs ir nokritis līdz mazāk nekā 6%.
2. Aptuveni 4% gadījumu iedzīvotāji mēģinājuši nodot deformētu vai saplacinātu iepakojumu, ko taromāts ar pirmo reizi nav pieņēmis.
3. Būtiski atcerēties, ka taromātā jāievieto tikai pats iepakojums, nevis visa roka. Šis ir iemesls 2% no visiem gadījumiem, kad iepakojums nav ticis pieņemts ar pirmo reizi. Plašāk lasāms šeit.
Avots: depozitapunkts.lv 2022. gada 2. jūnijs
