Pasaules Iepakojuma organizācijas ģenerālsekretārs Dr. Johanness Bergmairs (Johannes Bergmair) aprīlī apmeklēja Rīgu sakarā ar semināru “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei” un sniedz interviju nacionālās informācijas aģentūrai LETA.
Vai jums ir dati par to, kādu daļu no kopējā atkritumu apjoma Eiropā veido iepakojums? Kādi iepakojuma veidi dominē?
Tas nav viegli atbildams jautājums, jo šādas statistikas īsti nav. Tomēr aplēses var mēģināt secināt no datiem par kopējo atkritumu daudzumu, un pēc mūsu aprēķiniem iepakojuma īpatsvars kopējā atkritumu svarā veido 4 % līdz 10 %.
Savukārt, runājot ar vietējiem atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, rodas iespaids, ka tieši iepakojums ir lielākā atkritumu daļa.
Tas tādēļ, ka publiskajās diskusijās, ja mēs runājam par atkritumiem, tad galvenokārt runājam par iepakojuma atkritumiem. Ja runājam par mājsaimniecību atkritumiem, tad iepakojums tiešām veido lielāko daļu no atkritumiem, varbūt ne svara ziņā, bet apjoma ziņā noteikti. Pudeles, skārdenes, kārbas un ietinamais iepakojums, – šie atkritumi nav smagi, bet apjoms ievērojams. Protams, iepakojums kļūst efektīvāks, jo ar mazāk materiāla var panākt gan funkcionalitāti, gan mārketinga efektu. Tomēr kopējais iepakojuma apjoms ir liels, un tā ir problēma. Plašāk lasāms šeit.
Avots: LETA 2023. gada 13. aprīlis
