Lai arī depozīta sistēmai ir nozīmīga loma atkritumu šķirošanas kultūras attīstībā, eksperti norāda, ka kopējā situācija vides jomā Latvijā un citviet pasaulē ir ļoti sarežģīta – atkritumu apjoms pieaug straujāk nekā jebkad iepriekš, tāpēc šobrīd ir svarīgi fokusēties ne tikai uz atkritumu šķirošanu. Tikpat nozīmīga loma ir patēriņa mazināšanai.
Saskaņā ar depozīta sistēmas uzturētāju datiem šobrīd depozīta punktos tiek atgriezti aptuveni 80% no tirgū laistā depozīta iepakojuma. Daudz vai maz – tas ir diskutabls jautājums. Viss atkarīgs, ar ko salīdzina.
Piemēram, ja skatāmies uz valstīm, kurās šī sistēma darbojas jau gadiem, tas ir salīdzinoši maz (piemēram, Lietuvā depozīta punktos tiek atgriezti vairāk nekā 90% depozīta iepakojuma). Savukārt, ja ņem vērā, ka Latvijā kopumā ir vāji attīstīta atkritumu šķirošanas kultūra, tas ir visnotaļ daudz. Tiesa, ekspertu vērtējumā finansiālais aspekts ir daudz nozīmīgāks faktors iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumu veicināšanā nekā tā dēvētais “zaļais” dzīvesveids, kura pamatā ir atbildīga attieksme pret vidi.
“Mums gan visiem kopā, gan katram atsevišķi ir jāsaprot, ka atbildība pret vidi sākas nevis brīdī, kad mēs uzsākam atkritumu šķirošanu, bet gan brīdī, kad tiek pieņemts lēmums pirkt vai nepirkt to vai citu produktu”, atzīst Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda Latvijā direktors. Plašāk lasāms šeit.
Avots: Delfi.lv 2023. gada 6. jūnijs
