Esošajiem atkritumu poligoniem tuvāko 10 gadu laikā ir jāpārvēršas par aprites ekonomikas centriem, kuros atvestie atkritumi pārtop izejvielās jaunu produktu ražošanai, jo īpaši, ja noglabāt drīkstēs tikai 10% no savāktajiem atkritumiem.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanā ir divi iespējamie virzieni, kur viens – investēt ļoti maza izmēra un jaudas pārstrādes iekārtās, bet otrs — garāks transportēšanas ceļš uz reģionālajiem pārstrādes centriem.
Būtisks jautājums, ko darīt ar pašlaik nepārstrādājamās plastmasas (kura ik gadu turpina pieaugt) daļu. Pašlaik situācijā, kad nepārstrādājamās plastmasas iepakojums būtiski pieaug un to nav kur likt, var to sagatavot kā RDF (izmantošanai katlumājās kā kurināmo) materiālu un iegūt enerģiju, jo pretējā gadījumā to noglabā atkritumu poligonā un vēl samaksā attiecīgu dabas resursu nodokli — 95 eiro par tonnu. Tā nav uzskatāma par saimniecisku rīcību, jo īpaši, ja no pašlaik atkritumu kalnā noglabājamā materiāla ir iespējams iegūt siltumu un elektrību, sevišķi, ja šo resursu cenas pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas. Straujais energoresursu cenu kāpums būtībā Latvijai liek pateikt, ka atkritumi ir arī energoresurss, ko pašlaik vienkārši brutāli norokam atkritumu poligonos. Tas ir īpaši būtiski, jo Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam ir paredzētas piecas šādas stacijas, kurās atkritumus izmanto kā kurināmo, bet tapšanas stadijā ir tikai projekts Ventspilī. Pašlaik daļu RDF materiālu izmanto Schwenk Brocēnu cementa rūpnīcā, taču jāsaprot, ka viņiem izdevīgāk ir šo materiālu importēt no ārzemēm, kuras par to piemaksā. Vidzemē iezīmētās dedzināšanas rūpnīcas kontekstā pašlaik nekādas kustības nav.
Varbūt Latvija varētu Eiropas Savienības līmenī rosināt izskatīt jautājumu par tāda plastmasas iepakojuma, kas nav pārstrādājams vai arī pēc kura pārstrādes produktiem nav pieprasījuma pasaules tirgū, aizliegumu ES, piemēram, no 2028. gada?
Atkritumu apsaimniekotāji ir ķēdes galā un spiesti rēķināties ar situāciju, kāda ir radusies, bet jebkurā gadījumā tas būtu ideāls risinājums, kas atkritumu apjomu, kurš pašlaik nonāk noglabāšanai poligonos, būtiski samazinātu. Vienlaikus neesmu pārliecināts par Latvijas valstsvīru spējām šo jautājumu nevis uzstādīt Briselē, bet gan tam panākt attiecīgu risinājumu, kaut arī tas, iespējams, ir vislabākais, jo samazina nepārstrādājamo vai nepieprasīto izejmateriālu ierašanos atkritumu konteineros. Jāatgādina, ka ES izvirzījusi mērķi sadzīves atkritumu pārstrādei 2035. gadā — vismaz 65% no savāktās masas. Lai meklētu risinājumus atkritumu pārstrādei, šā gada septembrī otro reizi rīkojām atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatonu DaibeZero, kurā bija pieteikušās 15 komandas, finālā tika 10. Tās nav idejas, kuras mēs meklējam tikai ZAAO vajadzībām, bet gan visai atkritumu apsaimniekošanas nozarei Latvijā.
Varbūt visos līmeņos varam vismaz aicināt ražotājus izvēlēties videi draudzīgu vai pārstrādājamu iepakojumu?
Tas jau tiek darīts, izglītojot skolēnus, tādējādi radot spiedienu gan šodien un vēl jo vairāk nākotnē uz ražotājiem tieši no patērētāju pieprasījuma puses. Un vēl jau ir labie piemēri, kā Valmierā strādājošais SIA VLT, kurš olu iepakojumu ražo no makulatūras. Diemžēl, izvēloties iepakojumu, būtiskākais kritērijs ir cena, izskats, tā izmantošanas ērtums, bet kritērijs par pārstrādājamību kļūst par ceturtās vai pat vēl zemākas kārtas jautājumu. Ja šo vērtējumu varētu mainīt, tad jau būtu progress un līdz atkritumu apsaimniekošanas centriem nonāktu daudz mazāk neizmantojama materiāla. Protams, ir jau arī uzdevumi, kurus var paveikt ar atkritumu šķirošanu visos līmeņos gan iedzīvotāji, gan arī aprites ekonomikas centri. Bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms tiek lēsts 30-40% līmenī, kaut arī pašlaik tas ir ievērojami zemāks, jo nav tik augstas kvalitātes šķirošanas, un tādēļ daļa nonāk atkritumu apglabāšanas kalnos. Savukārt, ja neko izdarīt nevaram, tad iepakojums būs nepārstrādājams, to glabāsim poligonos, maksāsim arvien augstāku nodokli tā vietā, lai iegūtu būtiskus produktus, kurus izmantot savā saimniecībā. Plašāk lasāms šeit.
Avots: Db.lv 2023. gada 11. oktobris, autors Māris Ķirsons
