Jo iepakojums vieglāks, jo mazāk materiāla patērēts tā ražošanai un mazāk degvielas pārvadāšanai. Ja iepakojums pēc izlietošanas pats saplok kā majonēzes paciņa, tas aizņem mazāk vietas nekā cietās plastmasas trauks, ko neiespējami pat sabradāt.
Daži piemēri, kā mainās iepakojuma materiālietilpība
1,5 l ūdens pudeles svars pirms 20 gadiem bija 40 grami, tagad 25 grami – tātad samazinājums ir par 38%.
Minerālūdens pudeles korķa svars pirms 20 gadiem bija 3,1 grams, tagad 1,8 grami – tātad samazinājums ir par 42%.
Svaigu, vārīšanai sagatavotu dārzeņu pakas svars pirms 20 gadiem bija 20 grami, tagad 3,5 grami – samazinājums par 82%.
Aizvien biežāk krējumu un jogurtu iepako plāna polietilēna glāzītēs, kas stiprinātas ar noņemamu papīra etiķeti.
Ir milzum daudz sīkumu, kas jāņem vērā, izstrādājot jauna iepakojuma dizainu. Jau izvēloties iepakojuma materiālu, «sega» tiek rauta uz visām pusēm: otrreizējo izejvielu pārstrādātāji un atkritumu apsaimniekotāji vēlas, lai produkts tiktu iesaiņots tikai un vienīgi pārstrādājamos materiālos, piemēram, kartona un papīra kastēs un tūtās, kā arī polietilēna, PET vai stikla tarā, savukārt ražotāji iebilst, ka iepakojuma uzdevums ir saglabāt nebojātu mantu vai pārtiku, tāpēc nevar iztikt bez alumīnija pārklājuma un dažādiem plastmasas veidiem, putuplasta mīkstinājumiem, turklāt tam jābūt košam, lai pircējs pievērstu uzmanību. Reciklēšanas skeptiķi aicina rūpīgi izrēķināt, cik izmaksā dažādu materiālu pārstrāde un vai nav lētāk visu laiku ražot jaunu. Zaļi domājošie apelē pie cilvēces sirdsapziņas un atgādina, ka dabas resursi nav neizsmeļami un pienāks brīdis, kad vairs nepietiks naftas plastmasas gatavošanai vai alumīnija – bundžām, tāpēc principiāli jāmaina attieksme pret materiāliem. Un pa vidu ir pircējs, kurš vēlas nopirkt labāko preci par mazāko cenu, turklāt priecātos, ja katru vakaru nebūtu jānes laukā miskaste. Un vēl cilvēki sapņo, ka pienāks reiz brīdis, kad iepakojuma apjoms nemelos par preces patieso daudzumu un ka informācija par produkta sastāvu būs nodrukāta izlasāma lieluma burtiem.
Kurš iepakojuma veids zaļāks?
Lai to labāk izprastu, vērts meklēt atbildes uz vairākiem jautājumiem.
Cik ātri dabā atjaunojas iepakojuma izejvielas? Koki, no kā gatavo celulozi papīram un kartonam, aug nemitīgi, bet nafta polietilēna ražošanai iet tikai mazumā. Toties soja vai kukurūza, no kā gatavo bioplastmasu, aug vēl ātrāk nekā koki.
Cik liels piesārņojums rodas iepakojuma materiāla ražošanas laikā? Nespeciālistam gan grūti uzzināt šādus datus, bet ir vērts apzināties, ka jebkura ražošana piesārņo ne tikai gaisu, bet arī ūdeņus un augsni. Un piesārņojumam robežas nepastāv – tu pat neapzinies, cik ātri tas atgriežas pie tevis.
Cik ilgā laikā materiāls sairst? Papīrs un biopolimēri sadalās visātrāk, bet plastmasa un PET ir teju mūžīgi materiāli.
Vai iepakojumu var izmantot atkārtoti? Ja vien stikla pudeles un burkas nodod taras pieņemšanas vietā, tās var izmantot atkārtoti. Citus iepakojuma veidus reti kad izmanto atkārtoti.
Vai iepakojumu iespējams pārstrādāt? Cik tas izmaksā, cik – piesārņo? Ja iepakojums ražots no viena veida pārstrādājama materiāla, piemēram, polietilēna, papīra, stikla vai PET, to pārstrādāt nav lielu problēmu. Bet, piemēram, tetrapakas gatavotas gan no augstvērtīgas celulozes, gan polietilēna, taču arī šādu iepakojumu iespējams pārstrādāt, kā to dara Līgatnes papīrfabrikā.
Vērtēt preces dzīves ciklu no šūpuļa līdz kapam ir jau noiets etaps. Nākotnes aina: lai sekmīgi un lēti samazinātu atkritumu daudzumu, jāražo tādas preces un iepakojums, kas, līdzīgi kā kartupeļu miza, koka dēlis, linu audekls, bioplastmasas trauciņš vai auduma maisiņš, no dabas nācis dabā arī atgrieztos bez tēriņiem par noglabāšanu poligonā vai pārstrādes izdevumiem. Šim pasaules uzskatam dots pat nosaukums «no šūpuļa līdz šūpulim» , un, par spīti tam, ka Latvijā par to dzirdējis vien retais, virkne pasaules uzņēmumu jau saņēmuši Cradle to Cradle certified preču zīmes, kas apliecina produkta atbilstību minimālai ietekmei uz vidi visā tā dzīves ciklā (plašāk http://c2ccertified.org).
Galvenais priekšnoteikums atkritumu daudzuma samazināšanai ir preču un iepakojuma projektēšana ar tādu aprēķinu, lai no dabas nākušais sadalītos un atgrieztos auglības apritē, bet tehnoloģiskā cikla ietvaros atgūtais materiāls nezaudētu savu kvalitāti un, kalpodams par izejvielu šā cikla ietvaros, augstas kvalitātes priekšmetos atdzimtu neskaitāmas reizes. Nav vajadzīgs, lai šampūna pudeles, zobu pastas tūbiņas, sulu pakas un citi iepakojumi saglabātos gadsimtu ilgāk nekā to saturs. Šis iepakojums jāizgatavo no bioplastmasas un celulozes – komposta kaudzē tas sadalītos sezonas laikā! Pa šo laiku jau ir radītas gan kompostējamas kurpes, gan mēbeļu audumi un paklāji, arī autiņbiksītes un citas labas lietas. Cradle to Cradle® ideja ir realizēta vairāk nekā 1000 projektos, un to atbalsta krietns ražotāju pulks – apģērba, tualetes piederumu, kosmētikas, gultas piederumu, rotaļlietu ražotāji.
Mums tas viss vēl tikai priekšā, taču jautājums, uz kuru jāatbild jau šodien un vienmēr, kad izvēlies pirkumu, – vai saturs, lai cik zaļi iepakots, nekaitēs tev un planētai? Tāpēc viszaļākais pirkums būs tas, ko tu pirksi tikai tad, kad tev to patiešām vajag.
Labs piemērs ir nīderlandiešu zīmola «OAT» apavi, kas pēc nolietošanās ir gatavi kompostēšanai, turklāt to mēlītē iestrādātās augu sēkliņas dažādos komposta kaudzes floru. Mājaslapā www.oatshoes.com uzzināsiet, ka šīs kedas maksā 150 eiro, toties katrs jūsu solis atstās koka zarojuma nospiedumu un zaļu stādiņu pēc satrūdēšanas.
«Steelcase» biroja krēsls «Think» – visi tā ražošanā izmantotie materiāli ir 99% pārstrādājami tehnoloģiskā cikla ietvaros.
«Climatex» mēbeļaudums «Lifecycle», kas izgatavots no vilnas un nātrēm un pēc nolietošanās atgriežas dabā komposta kaudzē.
Ziepes un citi tīrīšanas līdzekļi (no mājas lapas http://c2ccertified.org) – to sastāvā ir bioloģiskas barības vielas, notekūdeņi attīrās, plūstot cauri mākslīgajiem mitrājiem. Iepakojums dabā sadalās.
Noteikti izlasi grāmatu «No šūpuļa līdz šūpulim»! Latvijas Zaļais punkts parūpējies, lai šī grāmata būtu gan bibliotēkās, gan grāmatnīcās.
Anitra Tooma, Vides Vēstis (11.04.2013.).
Konsultēja Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja
