Nozares īpatnība Latvijā ir tā, ka, izmantojot galvenokārt importētos izejmateriālus, te izgatavo ļoti daudzveidīgu iepakojumu (izņemot stikla un vēl dažus veidus), ar to nodrošinot gan pašmāju produktu iepakotāju pieprasījumu, gan eksporta pasūtījumus, raksturo LATVIJAS IEPAKOJUMA ASOCIĀCIJAS (LIA) valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja.
LIA apkopotā statistika liecina, ka eksports pēdējos gados nozares rādītājos sasniedz vidēji 50%. Kā stāsta Roberts Vasiļevskis, daudzi lielie nozares spēlētāji lielāko daļu apjoma apgūst eksporta tirgos, vietējam tirgum vairāk strādā mazāki iepakojuma ražotāji. Arī a/s VG KVADRA PAK eksports veido apmēram 80% apgrozījuma, kopumā produkcija tiek eksportēta uz 15 valstīm, aptverot gan reģionu ap Latviju, gan tālākus tirgus, norāda uzņēmējs.
A/s VG KVADRA PAK valdes loceklis Roberts Vasiļevskis norāda, ka kartona iepakojuma ražotāju vidū ir vērojama strauja virzība uz pirmskrīzes apjomiem, pieaug un attīstās arī eksports. Tirgū Latvijas un Baltijas mērogā pēdējos gados nav notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, vērojama uz attīstību vērsta stabilitāte, arī konkurence pretēji agrāk izteiktajām prognozēm iekšējā tirgū nav saasinājusies. Varbūt kādas lielākas pārmaiņas notiekot Eiropas tirgū, piemēram, mainoties īpašniekiem lielos koncernos, taču tie ir globāli procesi, kas Latvijas tirgu neietekmē.
„Pašlaik tirgū ir diezgan daudz mazu un vidēju ražotāju, kuriem nepieciešamas salīdzinoši mazas iepakojuma tirāžas. Samērā bieži ražotājam trūkst vai nav iespējas lietot modernas iepakošanas iekārtas, un ir diezgan liels roku darba īpatsvars produktu iepakošanā. Toties līdz ar to iepakojuma izgatavošanai te ir iespēja vairāk izvēlēties dabiskus materiālus – papīru, kartonu u.c.,” saka I. Krauja. Latvijas iepakojuma dizains izceļas, tas ir augstā līmenī, moderns un atraktīvs, realizēts poligrāfiski augstā kvalitātē, un tam visam ir būtiska nozīme eksporta attīstībā, uzsver LIA valdes priekšsēdētāja.
Līdzīgs viedoklis ir arī LATVIJAS POLIGRĀFIJAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJAS (LPUA) izpilddirektorei Ievai Bečerei, kura uzsver pozitīvu tendenci – vietējiem ražotājiem noieta tirgus ir pietiekami labi attīstīts gan austrumu, gan rietumu virzienā. Turklāt, daudzi lielie uzņēmumi eksportā strādā tieši ar dārgā, ekskluzīvā gala iepakojuma produkciju, tai skaitā izstrādā ražo iepakojumu, piegādājot to pasaules līmeņa zīmoliem. Savā nišā darbojas arī mazie iepakojuma ražošanas uzņēmumi, kuros ir darbietilpīgāks ražošanas process un lielāks roku darba īpatsvars un mazākas tirāžas, tādējādi nodrošinot arī ekskluzīvu iepakojumu.
LPUA dati liecina, ka poligrāfijas produktu tirgū šobrīd apmēram 65% veido iepakojums un etiķetes, un to, ka iepakojuma nozare pasaulē kopumā piedzīvo strauju augšupeju. Ieva Bečere stāsta, ka pretēja tendence vērojama grāmatu un drukātās preses tirgū – produkcijas apjomi samazinās, kas saistāms ar elektronisko mediju attīstību un pieejamību – internetu, televīziju, elektroniskajām grāmatām, u.c. Prasības iepakojumam kļūst stingrākas – estētika, aizsardzība pret viltojumiem. Latvijā pagaidām vēl nepopulāra, bet citur pasaulē jau plaši izplatīta ir digitālā druka – tā ir iepakojuma segmenta jaunā tendence. Ar digitālās drukas iekārtām iespējams izgatavot pietiekami sarežģītu iepakojumu, arī izgriezt tā formu. Taču šie uzņēmumi pagaidām strādā ar nelieliem pasūtījumiem un mazām tirāžām.
Savukārt, SIA BALTIC POLYMERS pārstāvis iepakojuma nozares attīstības tendences saista ar elastīgo iepakojumu, kura izmantošana Latvijā vēl ir tikai pašā sākumposmā. Runa ir par stikla iepakojuma aizvietošanu ar elastīgo iepakojumu (piemēram, stāvpakas ar ventili vai noplēšamu stūrīti), kam varētu būt liela perspektīva, jo citviet Eiropā un pasaulē tā ir izteikta tendence. Šī tendence skaidrojama ar mazākām loģistikas izmaksām (svars), turklāt jaunais polimēra materiāls ir izturīgāks, plānāks un lētāks. Atšķirībā no citām valstīm, Latvija ir ne tikai atpalikusi šī iepakojuma izplatības un popularitātes ziņā, bet šeit raksturīga pārspīlēti liela izmēra vai daudzuma materiāla izmantošana. Līdz ar jaunās ražotnes atklāšanu 22.maijā rūpnīcā Ādažos, pirmoreiz Latvijā uzsākta speciālo plēvju ražošana, kas paredzēta dziļai termoformēšanai un aizvākošanai, ko plaši izmanto paārtikas rūpniecībā. Uzņēmums BALTIC POLYMERS projekta POLIPAKS NT ietvaros jaunās ražotnes izveidē ieguldījis 18 miljonus latu. Jau pagājušajā gadā uzņēmums iegādājies vairāk nekā desmit miljonu vērtas iekārtas – ražošanas līnijas, iekārtas (piem., desmit krāsu tiešā pievada flexo iespiedmašīna, deviņu slāņu pūšamās plēves koekstrūzijas līnija u.c.). Šeit ražo polietliēna, polipropilēna un biopolimēra izstrādājumus. Uzņēmuma galvenie produkti šobrīd ir barjerplēve pārtikas produktu iesaiņošanai vakuumā vai aizsargatmosfērā, kā arī termosarukuma plēve grupas iepakojumam – pudelēm, bunžām, burkām, pakām). Otra elastīgo polimēru rūpnīca atrodas Lietuvā un tā apjomu ziņā ir Eropas mēroga uzņēmums.
Arī cits iepakojuma ražošanas nozares pārstāvis – gofrētā kartona izstrādājumu ražotājs SIA STORA ENSO PACKAGING saņēmis atbalstu gofrētā kartona ražotnes modernizācijai, t.i., jaunu iekārtu iegādei. Ražotnē būs jauna gofrējamā iekārta, apdrukas sekcija, gofrētā kartonu kastu ražošanas līnija un paku apsiešanas iekārta.
Izstrādājot iepakojumu eksporta tirgum, iepakojumu var pielāgot vietējo patērētāju gaumei un prasībām vai arī izcelties ar pavisam atšķirīgu risinājumu. Parasti neko nemaina ekskluzīvu un dizaina iepakojuma ražotāji. Citādi ir, piemēram, alkohola ražotājiem, kuriem iepakojums jāpielāgo attiecīgās valsts likumdošanai un patērētajiem (tilpums, svars, svītru kods, etiķetes vajadzīgajās valodās). Arī saldumu ražotāji pielāgo dizaina elementus, krāsas, kārbu lielumu. Citreiz pat nepieciešams mainīt zīmolu, lai produkts kļūtu patērētāju mentalitātei tuvāks. Šādi rīkojies mūsu lielākais saldumu ražotājs – speciāli slāvu tirgum nomainot esošo zīmolu Staburadze pret Old Town Bakery.
Roberts Vasiļevskis (VG KVADRA PAK) norāda, ka ievērojis – visbiežāk iepakojums tiek pielāgots premium produktiem – konfektēm, alkoholam, kosmētikai u.c. Bet pamatpreču grupām svarīgāka ir funkcionalitāte, lai produkta iepakojums būtu drošs un ērts lietošanā. Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Anita Grase kā labu piemēru pamatproduktu iepakojumam uzņēmuma DOBELES DZIRNAVNIEKS iepakojumu. Pēc vajadzības dažādu valstu tirgiem tiek pielāgots šī iepakojuma dizains – krāsas, papildelementi un lielums. Jāpiebilst, ka lielākais graudu pārstrādes uzņēmums Baltijas valstīs a/s DOBELES DZIRNAVNIEKS PASAULES IEPAKOJUMA ORGANIZĀCIJAS (WORLD PACKAGING ORGANISATION) rīkotajā starptautiskajā konkursā WORLDSTAR FOR PACKAGING guva augstu novērtējumu un saņēma uzvarētāja balvu par kārbu sēriju bakalejai, pārslām un sausajiem maisījumiem. WORLDSTAR FOR PACKAGING ir lielākais profesionālais konkurss pasaulē, un konkursa balva ir ievērojams sasniegums iepakojuma nozarē. Pirms tam gan uzņēmumam bija jāizcīna GRAND PRIX Latvijas Iepakojuma asociācijas rīkotajā ikgadējā konkursā LABĀKAIS IEPAKOJUMS LATVIJĀ 2011. Jau vairāki Latvijas uzņēmumi (piem., VG KVADRA PAK, LATVIJAS BALZĀMS, TUKUMA PIENS, AUSTRA PAK) ir saņēmuši godpilnās konkursa WORLDSTAR FOR PACKAGING balvas.
Cita starpā, minot piemērus dažādu valstu patērētāju prasībām, atbilstoši viņu mentalitātei, A. Grase uzskata, ka Skandināvijas valstu tendence – patērētāju pieprasītais ekoloģiskums iepakojumā, kurā dominē minimāla kārbiņa, maz krāsu, dabisks un vienkāršs materiāls – izplatīsies arī citos tirgos.
Avoti: LIA, laikraksts Dienas Bizness (21.05.2013.)
