K starptautiskā plastmasas un gumijas izstāde Diseldorfā ir izveidojusies kā vissvarīgākā tikšanās vieta starptautiskai rūpniecībai kopš 1952. gada. Izstāde ir ideāla vieta, lai redzētu inovatīvas tehnoloģijas un tendences. Neviena cita izstāde nepiedāvā tik lielu dažādību un visaptverošu pārskatu par starptautiskajām izejvielām, pārstrādi un pielietošanas tehnoloģijām kā K izstāde. Galvenās produktu grupas: izejvielas, palīgmateriāli, pusfabrikāti, tehniskās detaļas, mašīnas, iekārtas un pakalpojumi plastmasas un gumijas nozarei. Dominējošās tēmas: plastmasa iepakojumam un biopolimēri.
K 2013 izstāde notiks no 16.-23. oktobrim Vācijas pilsētā Diseldorfā. Vairāk informācijas: www.messe-duesseldorf.lv un www.k-online.de
Tiek prognozēts, ka globālā plastmasas un gumijas nozare izaugs nedaudz virs vidējā
Plastmasas un gumijas labākie efektivitātes piemēri: termoizolācija ar plastmasas materiāliem nodrošina perfektu aizsardzību pret karstumu un aukstumu. To izmantošana ļauj ietaupīt vairāk naftas produktu kā tiek patērēts to ražošanai. Izmantojot plastmasu metāla vietā, transportlīdzekļi un lidmašīnas kļūst vieglākas: vieglas konstrukcijas taupa degvielu un resursus. Efektivitātei ir svarīga loma ne tikai plastmasas un gumijas attīstībā. Efektivitāte kļuvusi par burvju vārdiņu, klātesot katrā ražošanas-noieta ķēdes posmā. Efektivitātei ir daudzi aspekti, kas ietekmē ne tikai plastmasas un gumijas detaļu lietošanu, bet arī to ražošanu.
Viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras plastmasas nozare, ir noteikt šos aspektus, atklāt to efektivitātes uzlabošanas potenciālu un izmantot, lai iegūtu rentablus rezultātus. No vienas puses, atveras jauni tirgi, bet, no otras puses, ievērojami pieaug arī konkurences spiediens. Īsi ražošanas un piegādes termiņi ir kompleksu produktu pretinieks, tāpat arī augstākās kvalitātes prasības pieprasa arvien īsākus produkta attīstības termiņus. Papildus šiem aspektiem ir dramatisks spiediens arī uz cenām. Visas šīs prasības ir jāizpilda ar ilgtspējīgām ražošanas metodēm un pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi. Lai ietu kopsolī ar mūsdienu tirgu, maksimāli jāuzlabo efektivitāte.
Plastmasas nozarē efektivitāte galvenokārt asociējas ar resursiem. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā pašreizējās izejvielu un energoresursu cenas: lai gūtu izmaksu ietaupījumu, jāsamazina materiālu patēriņš, enerģijas un ražošanas iekārtu izmaksas.
Efektīva iepirkumu stratēģija ir cieši saistīta ar resursu izmantošanas efektivitāti. Kad pirkt kādu materiālu, cik daudz, par kādu cenu un ar kādiem līguma nosacījumiem? Kompānijās ar plašāku ģeogrāfiju efektivitāti spēj nodrošināt iepirkumu departaments.
Gandrīz visi plastmasas nozares dalībnieki piekrīt, ka viņi vēlas atklāt pieejamos resursus pilnībā un vienlaicīgi arī palielināt ražošanas efektivitāti. Palielināt jaudu ar minimāliem ieguldījumiem ir visu kopīgais mērķis. To var panākt tikai ar uz materiāliem orientētu produktu dizainu, kas fokusējas uz minimālu materiāla patēriņu, cik vien tas ir iespējams, bezatkritumu ražošanu un uz izmantotās produkcijas atkārtotu pārstrādi, kad vien tas ir lietderīgi.
Ideāls process nodrošina energoefektivitāti, samazinot iekārtu izmaksas un darbināšanas laiku, kā arī līniju iedarbināšanas skaitu, tāpat arī izvairoties no liekiem karsēšanas un dzesēšanas procesiem. Ražošanas efektivitāti veicina arī elastīga un uz vajadzībām balstīta procesu ķēdes automatizācija, kā arī pielāgotas palīgiekārtas. Pastāvīgs materiālu, ūdens un enerģijas pārvaldības process apvienojumā ar stratēģisku atkritumu apsaimniekošanu var optimizēt produktu radīšanas galvenos procesus, ņemot vērā to kopējo efektivitāti.
Iepriekšējie novērojumi rāda, ka globālai plastmasas un gumijas nozarei, kas sastāv no ražošanas, iekārtu inženierijas un apstrādes, ir liels potenciāls ne tikai saistībā ar jauniem pielietojumiem. Pašreizējie dati par nozari skaidri parāda, cik labi esošais potenciāls jau tiek izmantots.
Eiropas tirdzniecības asociācija PlasticsEurope ziņoja par globāliem plastmasas ražošanas apjomiem, kas 2011. gadā bija 280 miljoni tonnu. Aptuveni 235 miljoni no 280 miljoniem tonnu ir polimēru materiāli, t. i., materiāli, kas tiek apstrādāti, lai radītu plastmasas produktus. Atlikušie 45 miljoni tonnu materiāla tiek izmantoti, lai ražotu pārklājumus, līmes, dispersijas, lakas vai krāsas. Tas veido pieaugumu par aptuveni 3,7 % salīdzinājumā ar pagājušā 2010. gada pasaules ražošanas rādītājiem, kas sasniedza 270 miljonus tonnu.
No 1950. – 2011. gadam plastmasas ražotāji palielināja globālo izejmateriālu ražošanu no 1,5 miljoniem tonnu līdz aptuveni 280 miljoniem tonnu, kas nozīmē, ka vidējais pieaugums gadā ir aptuveni 9 % – un šai pozitīvajai attīstībai nav redzams gals. Lai gan naftas cenas un ekonomiskā krīze neveicināja ilgtermiņa attīstību, plastmasas rūpniecībai kopumā tiek paredzēts pieaugums nedaudz virs vidējā salīdzinājumā ar vispārējo ekonomisko sniegumu.
Dati par Eiropas plastmasas ražošanu savā dinamikā atpaliek no pasaules datiem. 2002. gadā ražošanas apjoms bija 56 miljoni tonnu materiāla, kam sekoja 55 miljoni tonnu 2009. (krīzes) gadā, 57 miljoni tonnu 2010. gadā un 58 miljoni tonnu 2011. gadā. Šī attīstība liecina, ka, lai arī ražošanas dati ir augsti, pieaugums ir diezgan lēns.
2010. gadā Vācijas plastmasas ražotāji reģistrēja produkcijas apjoma pieaugumu par 17,2 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tas veido kopējo apjomu 20,4 miljoni tonnu un aptuveni 7 % no pasaules produkcijas. Pārdošanas dati pagājušajā gadā bija par 29,4 % lielāki nekā 2010. gadā, kas naudas izteiksmē ir 23,5 miljardi eiro. PlasticsEurope ziņo par produkcijas apjomu 20,7 miljonu tonnu 2011. gadā, kas veido 1,4 % pieaugumu. Pārdošanas apjoms tiek prognozēts 25,3 miljardi eiro, kas ir par 7,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pēc 2009. gada situācijas konsolidācijas un 2010. un 2011. gadā gūtajiem labajiem vai pat daļēji ļoti labajiem rezultātiem pēc krīzes, kopš 2012. gada sākuma plastmasas ražotāji ziņo par stagnāciju vai pat ražošanas un pārdošanas kritumu.
Globālais plastmasas patēriņš un reģionālais dalījums
Saskaņā ar PlasticsEurope Market Research Group (PEMRG) pašreizējām aplēsēm plastmasas patēriņš Eiropā, kas veido 22 %, ir gandrīz vienā līmenī ar to, ko paredzēja NAFTA valstis (20 %). Tiek prognozēts, ka pasaules plastmasas patēriņš pieaugs par 4 % gadā līdz 2016. gadam. PlasticsEurope lēš, ka Eiropas polimēru materiālu patēriņš 2011. gadā sasniedzis aptuveni 47 miljonus tonnu, kas ir par 1,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2011. gadā “Lielo sešinieku” veidoja PE-LD, PE-LLD un PE-HD ar 29 %, PP ar 19 %, PVC ar 11 %, polistirols PS un PS-E ar 7,5 %, PET ar 6,5 % un PU ar 7 %. Šie polimēri ir 80 % no visa patēriņa.
Saskaņā ar PlasticsEurope datiem par Rietumeiropu 2011. gadā, Vācija atrodas augšgalā ar patērētiem 12 miljoniem tonnu plastmasas un Itālija tikai ar nedaudz vairāk kā 7 miljoniem tonnu. Tām seko Francija, Lielbritānija, Spānija un Polija.
PlasticsEurope analīze rāda, ka iepakojuma segments ieņem lielāko daļu (39,4 %) no visiem nozares patērētajiem plastmasas produktiem, tam seko būvniecības nozare ar 20,5 %.
2011. gadā Eiropā reģistrēta pārstrādes kvota 59,1 % apjomā, kas ir par 4,8 % vairāk kā 2010. gadā. Detalizētāk redzams, ka iepakojuma plastmasas pārstrādes kvota sasniedz 66 %. Pārstrādes kvota turpina atšķirties starp dažādām valstīm. Lai gan 9 veiksmīgākās valstis: Šveice, Vācija, Austrija, Beļģija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Nīderlande un Luksemburga, pārstrādā vairāk kā 90 % no plastmasas atkritumiem, 7 pārējām valstīm kvota ir mazāka nekā 30 %. Vidēji materiālu pārstrādes kvota kopā sasniedza 25 %, enerģijas pārstrāde bija 34 %. Detalizētāks dažādu segmentu izvērtējums parāda, ka iepakojumam paredzētā plastmasa ir nedaudz virs vidējā, katrā no izmantošanas veidiem sasniedz 33 %.
Vidējais plastmasas patēriņš uz 1 iedzīvotāju Rietumeiropā, kas reģistrēts 2005. gadā, ir gandrīz 100 kg. Saskaņā ar PlasticsEurope 2010. gada aplēsēm, plastmasas patēriņš Rietumeiropā, iespējams, 2015. gadā pieaugs līdz 136 kg. Tiek prognozēts, ka NAFTA valstīs tā apjoms pieaugs no 105 kg 2005. gadā līdz 139 kg 2015. gadā. PlasticsEurope identificē, ka Austrumeiropā un NVS valstīs plastmasas rūpniecībai ir lieliskas iespējas: patēriņš uz 1 iedzīvotāju šajās valstīs ir paredzams ar pieaugumu līdz 36 kg līdz 2015. gadam, kas ir 50 % pieaugums kopš 2005. gada.
Biopolimēri: materiāli ar milzīgu potenciālu
Principā daudzus polimērus var sintezēt no citiem materiāliem, nevis naftas produktu starpproduktiem. Bioloģiskos starpproduktus, kas balstīti uz dabiskiem produktiem, var izmantot polimēru ražošanā. Produkti, ko sauc par biopolimēriem, ir ieņēmuši nišas tirgu un ieguvuši stabilu vietu izmantošanai daudzos iepakojumos un patēriņa precēs. Augošais polimēru skaits balstās uz ekoloģiskiem materiāliem, vismaz daļēji, lai gan dažas industriālās plastmasas balstās uz dabiskiem produktiem.
Saskaņā ar pētījumu, ko veica BCC Research, (Masačūsetsa, ASV), pasaules biopolimēru tirgus augs par vairāk nekā 34 %, t. i., no 850 000 tonnu 2011. gadā līdz 3,7 miljoniem tonnu 2016. gadā. Neskatoties uz vispārējo mazo apjumu, salīdzinot ar fosilās bāzes polimēriem, polimēru, kuru pamatā ir ekoloģiski materiāli, ražošana ir ievērojami augusi. Saskaņā ar European Bioplastics, bioloģiski noārdāmās plastmasas ieņēma llielāko daļu pasaules biopolimēru apjomā 2009. gadā (100000 t). Kopš 2010. gada tās apsteidza bioloģiskās bāzes plastmasas. Asociācija paredz, ka bioloģiski noārdāmās plastmasas pārstāvēs tikai 1/7 daļu no kopējā biopolimēru apjoma 2016. gadā, neskatoties uz to stabilo izaugsmi. Lielākā daļa no biopolimēru tirgus attieksies uz bioloģiskās bāzes plastmasām, kas bioloģiski nenoārdās.
Tiek prognozēts ekoloģisko biopolimēru patēriņa pieaugums Eiropā par gandrīz 32 % no gandrīz 307 000 tonnu 2011. gadā līdz vairāk kā 1,2 miljoniem tonnu 2016. gadā. Sekojot arvien pieaugošajām naftas cenām, pētnieki sagaida dažu biopolimēru cenu tuvināšanos parasto biopolimēru cenām līdz desmitgades beigām.
Plastmasas un gumijas iekārtu ražošanai jauns rekords
2011. gadā kopējais plastmasas un gumijas iekārtu ražošanas apjoms sasniedza pārdošanas rekordu – EUR 28 miljardus. Pēc daļējas investīciju iesaldēšanas 2008./2009. gadā, kad bija krīze, bizness un ražošana piedzīvo milzīgu izrāvienu visā pasaulē.
Tā rezultātā, pateicoties izaugsmes tempiem virs vidējā, Vācijas plastmasas un gumijas iekārtu ražotāji spēja paplašināt savas tirgus daļas pasaulē un konsolidēt savas vadošās pozīcijas globālajā tirgū. Kopš 2012. gada novembra piegāžu pieaugums uz citām valstīm bija 3,1 %, salīdzinot ar pagājušo gadu; arī eksports ir sasniedzis jaunu rekordu – EUR 4,4 miljardi. Tiek novērota tradicionālo tirgu atdzimšana – Vācijas ražotāji piedzīvo izaugsmi virs vidējā ASV un pat ES, kur Polija kļuvusi par lielāko tirgu.
Pieprasījums pēc automatizācijas un palīgaprīkojuma bija vienā līmenī ar apstrādes mašīnām. Daudzi efektivitātes uzlabojumi bija rezultāts labākai materiālu pārvaldībai, optimizētai detaļu apstrādei, procesu automatizācijai no sākuma līdz beigām, atbalsta procesu enerģijas optimizēšanai un dinamiskai temperatūras kontrolei. Visā pasaulē lielie ražotāji cenšas uzlabot savus papildaprīkojuma portfeļus – cenšoties aptvert visus darbības posmus vai izmērus vienā produktā un pakalpojumā vai arī piedāvājot vairākus produktus un pakalpojumus no viena avota.
Pēdējo gadu laikā specializācijas tendence un fokusēšanās uz individuālām patērētāju nozarēm attīstās un tiek ļoti veicināta. Tāpat arvien vairāk uz pielietošanu orientētus risinājumus pašlaik piedāvā formu un iekārtu speciālisti.
Plastmasas apstrāde ar ievērojamu pieaugumu
Pieaugošie tehnoloģiju pārdošanas apjomi, kas sekoja 2009. gada finanšu un ekonomiskajai krīzei, ir nopietns izaicinājums daudziem piegādātājiem. Pārstrādātāji visā pasaulē gūst labumu no plašās pieprasījuma atdzimšanas.
Vācijas plastmasas pārstrādātāji ir veiksmīgi atguvušies no straujā krituma krīzes laikā. Ar pārstrādes apjomu virs 13 miljoniem tonnu un pārdošanas apjomu EUR 56,2 miljardu apmērā (2011. gadā: EUR 55,9 miljardi) pirmskrīzes līmenis tika ātri atgūts un pat pārsniegts par dažiem procentpunktiem. Plastmasas pārstrādātāji vāciski runājošajās valstīs joprojām tiek uzskatīti par visinovatīvākajiem un daudzpusīgākajiem uzņēmumiem pasaulē.
