Vebināra „Padomi un ieteikumi Baltijai!” par Dānijas atkritumu piktogrammu sistēmas ieviešanas pieredzi Ziemeļvalstīs, ko organizēja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, mērķis bija iepazīstināt ar ziemeļu kaimiņu sasniegumiem atkritumu apsaimniekošanas piktogrammu sistēmas īstenošanā, kā arī aplūkot vairākus ar piktogrammu sistēmu ieviešanu saistītus aspektus. Vebināru moderēja Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece digitalizācijas un ilgtspējības jautājumos. Pieredzē dalījās Niels Toftegaard, Dānijas Atkritumu asociācijas komunikācijas konsultants, Anna-Karina Gripwall, AVFALL SVERIGE komunikācijas vadītāja, un Kaisa Halme, KIVO komunikācijas vadītāja no Somijas. Vebinārā piedalījās arī Baltijas vides ministriju pārstāvji: Rudīte Vesere, Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore, Made Saadve, Igaunijas Vides ministrijas Vides pārvaldības departamenta padomniece un Ieva Stulgyte, Lietuvas Vides ministrija Atkritumu politikas grupas galvenā padomniece.
Pašreiz dažādās valstīs komunikācija par atkritumu apsaimniekošanu, un atsevišķos gadījumos arī pašvaldībās, ir atšķirīga. Tas rada neskaidrības iedzīvotāju vidū un noved pie neefektīvas atkritumu apsaimniekošanas. Tāpēc Dānijas organizācijas – Atkritumu asociācija, Pašvaldību savienība un Vides aizsardzības aģentūra sadarbībā ar stratēģisko projektēšanas kompāniju Futu ir izstrādājuši vienotu piktogrammu sistēmu, ko pielieto atkritumu šķirošanai valstī. Piktogrammu sistēma pašlaik tiek ieviesta vairākās Ziemeļvalstīs. Vebinārā tika aktualizētas tēmas par Dānijas un Somijas piktogrammu sistēmas ieviešanas gaitu, kā arī Ziemeļvalstu iepakojuma piktogrammu sistēmas projektu un Zviedrijas pieeju.
Kāpēc Baltijas valstis interesē piktogrammu sistēma? Tā kā Latvijā līdz šim nav izstrādāts vienots atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma dizains, VARAM ir ieinteresēta vienotu atkritumu apsaimniekošanas piktogrammu ieviešanā valstī. Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem vēlas Ziemeļvalstu projektu izvērst arī Baltijā. Ziemeļu kaimiņu valstu pieredze jāņem vērā, lai pēc iespējas veiksmīgāk ieviestu piktogrammu sistēmu Baltijas valstīs, kā arī paplašinātu savstarpējās sadarbības tīklu. Baltijas projekta vadošie partneri ir Kristiina Kerge, NGO Things Foundation (Igaunija), Danielius Mironas, NVO Mes darom (Lietuva) un Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.
Atkritumu piktogrammu standartizācija palīdzēs iedzīvotājiem pareizi sašķirot atkritumus, tas būs ieguvums arī ražotājiem, jo noteikts marķējums vizualizēs informāciju uz iepakojuma.
Vienota piktogrammu sistēma reģionā nodrošinās, ka iedzīvotāji un ražotāji izmantos vienu un to pašu informāciju, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Iesaistīto valstu valdībām projekts var būt iespēja demonstrēt ES un citām valstīm labas prakses piemēru, kā Ziemeļvalstis un Baltijas reģions veido vienotu komunikāciju atkritumu apsaimniekošanā.
Eiropas zaļās izaugsmes stratēģijas pamatu veido aprites ekonomikas principi. Piktogrammu sistēmas projekts ir aprites ekonomikas risinājumu būtiska daļa, proti, atkritumu plūsmai un apsaimniekošanai. Ziemeļvalstu Ministru padomes redzējumā, palīdzot risināt atkritumu apsaimniekošanas komunikācijas jautājumus, projekts būs nozīmīgs ieguldījums vērienīgām un efektīvām ilgtspējas iniciatīvām un klimata risinājumiem.
Avots: www.norden.lv
