Kā zaļa opcija lielveikalos ieviesti un tiek reklamēti papīra maisiņi. Tie izskatās dabīgāki, un patērētāji mēdz uzskatīt, ka šādi veikali aktīvi rīkojas, lai risinātu vides pārmaiņu problēmu. Patiesība gan tik skaista nebūt nav, jo papīra maisiņu kalnu ražošanai nepieciešams izcirst kokus un iziet cauri veselam ražošanas un produktu transportēšanas procesam, kas patērētās enerģijas ziņā sanāk četras reizes intensīvāks nekā plastmasas maisiņu ražošana, pirms laika ziņoja BBC. Papīra maisiņu ražošana noved pie daudz lielākām emisijām un ūdens patēriņa, kur plastmasas maisiņu ražošanas izejvielas savukārt tiek gūtas no pasaulei tāpat nepieciešamā naftas pārstrādes procesa. Papīra maisiņi esot jālieto vairākkārt (četras līdz astoņas reizes, ziņojušas Apvienotās Nācijas), lai savā veidā tiktu kompensēta ar to izejvielu ieguvi, ražošanu un transportu saistīto procesu ietekme. Protams, milzīga neatrisināta problēma ar plastmasas maisiņiem (un labs arguments pret tiem), kuri arī pārsvarā diemžēl tiek lietoti vienu reizi, ir šādu atkritumu rašanās pēc to izmantošanas. Pētījumi rāda, ka plastmasas iepirkumu maisiņu aizliegšana noved pie strauja plastmasas atkritumu maisu iegādes pieauguma.
Kopumā – diskusijai šajā ziņā nevajadzētu būt vienos vārtos jeb – arī milzīgam papīra maisiņu patēriņam, ja vērtē ietekmi uz vidi, ir izteiktas ēnas puses. Tiesa gan, tas dažkārt, šķiet, tiek pasniegts kā tāds pasaules glābšanas plāns un ļauj spodrināt savas spalvas šādu lēmumu virzītājiem un pieņēmējiem. Arī papīra maisiņu pircēji uz šādas informācijas fona var sajusties kā karotāji pret sistēmu vai mazi varoņi, kas piedalās sociālās atbildības stāstā, lai gan patiesība tik skaista gluži nav.
Avots: Dienas bizness #26, 2021. gada 29. jūnijs
