Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA “Depozīta iepakojuma operators”, un otrajā darbības gadā tas pārstrādei sagatavojis vairāk nekā 16 930 tonnas depozīta iepakojuma – 6650 tonnas PET iepakojuma, 1680 tonnas alumīnija un 8600 tonnas stikla.
Taras depozīta sistēmas ieviešana palīdzējusi mazināt vides piesārņojumu
Šķirot iztukšotās dzērienu pudeles un nogādāt tās tuvākajā pieņemšanas punktā jau ierasta lieta. Tomēr vēl pirms diviem gadiem to ikdienā darīja vien retais. 1. februārī, apritēja tieši divi gadi, kopš esam aicināti izmantot taromātus vai arī nogādāt depozīta taru tuvākajā manuālās pieņemšanas vietā.
Pirms taras depozīta sistēmas ieviešanas politiķi aizvadīja ilgus gadus strīdos – kādai jābūt sistēmai, kad to ieviest un kam uzticēt. Šķita, ka ar taras depozītu esam strupceļā, tomēr vienošanās tika panākta un līgums noslēgts ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO). “Tobrīd šķita, ka Latvija ir pēdējā, un visas citas Eiropas valstis mums būs aizskrējušas pa priekšu, tomēr tā nebūt nav,” situāciju analizē DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. “Piemēram, Īrijā taras depozīta sistēma sākusi darbu tikko: 1. februārī. Šī gada 1. janvārī depozīta sistēma sāka darboties Ungārijā un Rumānijā, bet Austrijā tāda tiks ieviesta nākamā gada sākumā.”
Vērtējums – pozitīvs
Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem, sākot darbu pirms diviem gadiem, DIO valdes priekšsēdētājs nodēvē šķirošanas ieraduma iedzīvināšanu sabiedrībā. “Visgrūtākais periods sistēmai bija sākt darbību no nulles,” viņš atceras. “Pirmajā depozīta sistēmas darbības nedēļā mēs dienā pieņēmām 300 vai 500 iepakojumus, maksimums – 1000: no visiem taromātiem visā Latvijā. Pašlaik 1000 iepakojuma vienību sistēma pieņem aptuveni 30 sekundēs.”
“Mēs uzskatām, ka sistēma darbojas pozitīvi. Rezultāts ir reāls: vairāk nekā uz pusi ir samazinājies piesārņojums dažādās publiskajās vietās, piemēram, pludmalēs un ceļmalās,” depozīta iepakojuma sistēmas darbību vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides departamenta direktore Rudīte Vesere. “Cilvēki ļoti aktīvi iesaistās šajā procesā, nesot atpakaļ un nododot depozīta pudeles. Jāteic, ka tam ir vēl arī pozitīvs blakusefekts – sākot šķirot depozīta taru, ļaudis aizvien vairāk cenšas šķirot arī citu veidu atkritumus. Ja kaut ko pašam nevajadzīgu ir iespēja atdot tālāk lietderīgai izmantošanai, tas mudina domāt plašāk un meklēt vēl risinājumus. Tāpat arī, šķirojot PET pudeles, cilvēki sāk aizdomāties, vai vienmēr ir jāiegādājas ūdens plastmasas iepakojumā. Iespējams, lietderīgāk būtu izmantot vairākkārt uzpildāmu ūdens pudeli, jo dzeramā ūdens kvalitāte mums Latvijā centralizētajā ūdensapgādē taču ir laba.”
Ražo ikdienā noderīgas lietas
Kas tālāk notiek ar DIO pārstrādei piegādāto plastmasas iepakojumu, “Latvijas Avīze” jautāja uzņēmumam “PET Baltija”, kas ir viens no DIO dalībniekiem un atbildīgais par iepakojuma pārstrādes jautājumiem. “2022. gadā “PET Baltija” pārstrādei no iepakojuma depozīta sistēmā apsaimniekotajām PET pudelēm saņēma 3380 tonnas, bet 2023. gadā jau gandrīz divas reizes vairāk,” stāsta AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone. “Caurspīdīgās un daļu gaiši zilo PET pudeļu “PET Baltija” izmanto caurspīdīgo PET pārslu un granulu ražošanai. Tās kā izejmateriāls lielākoties tiek izmantotas jauna PET iepakojuma ražošanai. No pārstrādātā materiāla sākotnēji tiek izgatavotas PET loksnes. No tām pēc tam tiek ražoti dažādu veidu plastmasas trauciņi, pārtikas iepakojums, kā arī jaunas PET pudeles.
No krāsainajām PET pudelēm tiek ražotas krāsainās PET pārslas, kas tālāk kā izejmateriāls tiek izmantotas dažādu sadzīves priekšmetu, piemēram, spriegošanas lenšu un poliestera šķiedras ražošanai.
“PET Baltija” tiek pārstrādāti arī pudeļu korķi un etiķetes, kas tālāk kā jaunas izejvielas tiek izmantoti dažādu plastmasas priekšmetu ražošanai. No korķīšiem top, piemēram, atkritumu urnas, paletes, kastes un citi priekšmeti, savukārt no etiķetēm tiek saražots aglomerāts, kurš ir izejmateriāls dažādu kompozītmateriālu ražošanai.
“PET Baltija” rūpnīcā pārstrādātās izejvielas tālāk tiek realizētas ražotājiem dažādos Eiropas tirgos – Lietuvā, Polijā, Vācijā, Čehijā, Itālijā, Somijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā un citās Eiropas valstīs.”
“PET Baltija” ir viens no lielākajiem polietilēnteraftalāta (PET) pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un lielākais PET pārstrādes uzņēmums Baltijā.
Būs vēl beramtaromāti
Valsts vides dienestā, kura pārziņā ir līgumu slēgšana par tirgotāju iesaisti depozīta sistēmā, zina stāstīt, ka pašlaik izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšana Latvijā notiek 1410 vietās, no kurām 1017 vietās tiek nodrošināta automatizētā pieņemšana, bet 393 vietās – manuālā.
“Šajā sezonā turpināsim rūpēties par to, lai taromātu jaudas vietās, kur tie uzstādīti, būtu samērojamas ar pieprasījumu,” sola Miks Stūrītis. “Mēs redzam, ka pieprasījums aug, un tad ir vai nu jānoliek jaudīgāks taromāts, vai arī, ja tāds tur jau atrodas, jāizvieto blakus otrs tāds pats. Plānos arī uzstādīt vēl vienu beramtaromātu. Tam piemērotāko vietu mēs pagaidām vēl meklējam, tomēr ilgi kavēties nav plānots – vēlamies, lai tas sāktu darboties jau pirms sezonas.” Plašāk lasāms šeit.
Avots: Latvijas Avīze 2024. gada 5. februāris, autors Ieva Ēvalde
