Kaut arī digitalizācija valda pār pasauli, papīrs un tā izstrādājumi joprojām lielā mērā ir klātesoši ikdienas dzīvē. Vairs nevajadzīgam, savu funkciju izpildījušam papīram ir liels pluss – to iespējams pilnībā pārstrādāt, turklāt daudz reižu. Tāpēc, lai arī papīrs ir trausls materiāls, to pilnīgi droši var saukt arī par ilgtspējīgu – ciktāl tas atkarīgs no cilvēku atbildības sajūtas.
Atbildības sajūta izpaužas kā atkritumu šķirošana un/vai papīra atkritumu nodošana pārstrādei. Papīra atkritumi – tā ir vecā labā makulatūra. Šobrīd makulatūru iedala vairāk nekā desmit kvalitātes klasēs, bet vienkāršoti mēdz teikt “labas kvalitātes makulatūra” un “zemas kvalitātes makulatūra”.
Sauss, tīrs avīžpapīrs un biroja papīrs, kas veicis savu funkciju cilvēka ikdienā un vairs nav nepieciešams, – tā ir šī kvalitatīvā makulatūra. Savukārt, zemas kvalitātes makulatūra ir slapjš, netīrs papīrs, laminēts, lakots papīrs, kompozītmateriāli, kur papīrs sakausēts ar citiem materiāliem, dizaina papīra iepakojumi, ēdiena iepakojumi, lietoti papīra trauki, neizšķiroti papīra atkritumi, jau vairākas reizes pārstrādāti papīra izstrādājumi ar īsu šķiedru un tamlīdzīgi. No šādiem burtiskā nozīmē atkritumiem nekādus bloknotus vairs saražot nav iespējams. Toties tiek ražoti dažādi cita veida produkti: celulozes granulas, pakaiši dzīvniekiem, materiāli ceļu būvei, siltumizolācijas materiāli.
Galvassāpes sagādā, piemēram, dizaina iepakojumi. Ražotājs, labu gribēdams, savu produktu liek kartona kastītē, priecājoties, cik tas ir ekoloģiski. Bet – kastītei vienā sānā ir plastmasas lodziņš… Šāds iepakojums būtu jādala: plēve pie plastmasas atkritumiem, kastīte pie kartona. Diemžēl atkritumu šķirošana Latvijā vēl ir ļoti tālu no pilnības. Turklāt katrā reģionā ir savs galvenais atkritumu apsaimniekotājs un savi noteikumi. Plašāk lasāms šeit.
Avots: delfi.lv 2024. gada 18. marts, autors Zane Pudule
