Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmā “Prototech” atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori. Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.
“Viedie materiāli ir nozīmīgi daudzās jomās. Tiem ir daudz lielāka izturība, tie ir draudzīgāki videi, palīdz cīnīties ar izaicinājumiem enerģētikas nozarē un risina ļoti nozīmīgas mūsdienu problēmas, tai skaitā piedāvājot novatoriskus risinājumus ilgtspējības jomā, mazinot rūpnieciskās darbības negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, taupot dabas resursus. Piemēram, viedie materiāli ļauj izstrādāt vieglus, bet izturīgus materiālus, samazinot resursu patēriņu ražošanas procesos, bet bioloģiski noārdāmi polimēri samazina tradicionālās plastmasas radīto vides piesārņojumu. “Prototech” dalībnieki arī risina šādas un līdzīgas problēmas,” saka LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.
Sākotnēji Kitija Paula Melnbārde savu ideju par iepakojumu no aļģēm attīstīja programmā “Inovāciju akadēmija”, kur viņa ieguva vērtīgu palīdzība idejas validēšanā. Noslēdzoties šai programmai, tika meklētas iespējas izveidot pirmo protototipu, kura izstrādei bija nepieciešami materiālzinātnieki. “Iespēja piedalīties “Prototech” parādījās īstajā vietā un laikā, jo tieši šī programma sniedza iespēju sadarbībai ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem,” viņa saka.
Ar “Prototech” programmas atbalstu RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju institūta profesora Sergeja Gaidukova komandas uzdevums bija iegūt iepakojuma materiāla prototipu, izmantojot jūraszāļu biomasu, un izveidot materiāla ķīmisko un fizikālo īpašību precīzu raksturojumu. Rezultātā tapa biodegradējams, plēves veida, elastīgs, optiski caurspīdīgs un karstā ūdenī šķīstošs iepakojuma materiāls. “Mums vajadzēja izstrādāt plēvi, kas ir darināta no aļģēm. No aļģēm pašām, protams, atbilstošu plēvi nevar izgatavot, tāpēc sākām skatīties zinātnisko literatūru. Ir zināms, ka no aļģēm var izdalīt īpašu vielu, un no tās var iegūt plēvi, tomēr tīrā šīs vielas plēve nav ar tādu mehāniku un citām īpašībām, kādas klientam bija vajadzīgas. Tāpēc mēs mazliet piekoriģējām sastāvu, lai rezultāts atbilstu tehniskajai specifikācijai: konkrēta šķīdība, konkrēta mehānika, konkrētas vizuālās īpašības,” stāsta projekta izpildītāja, Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju institūta pētniece Anda Barkāne.
K. P. Melnbārde priecājas par programmā izstrādāto prototipu, kas kalpo kā pierādījums, ka šo ideju ir iespējams realizēt. Iecerēts, ka šo materiālu varētu izmantot ķermeņa kopšanas produktu iepakošanā, tādējādi samazinot fosilās bāzes plastmasas iepakojuma apjomu kosmētikas nozarē. Plašāk lasāms šeit.
Avots: db.lv 2024. gada 3. maijs
