Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot dabas resursu nodokli (DRN) plastmasas iepakojuma daļai, kas nav pārstrādāta vai reģenerēta. Kā liecina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) veiktais pētījums*, Latvijas veikalu plauktos aptuveni 35% pieejamā iepakojuma pārstrāde ir apgrūtināta vai nav iespējama. Gaidāmās izmaiņas plastmasas iepakojuma apsaimniekošanā, kā arī iespējas veicināt iepakojumu pārstrādājamību 24. aprīlī nozaru eksperti skaidroja Latvijas Zaļā punkta kopā ar LBTU rīkotajā seminārā “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2024”.
Latvijas Iepakojuma asociācijas Valdes priekšsēdētāja, LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja, Sandra Brasava-Muižniece pēc veiktā pētījuma pauž: “Vērtējot vairāk nekā 3000 plastmasas iepakojumu veikalu plauktos, esam secinājuši, ka problēma nav tikai materiālu veids, bet arī citi faktori, kas iepakojumu padara neefektīvu un var būt traucējoši arī pārstrādei. Piemēram, 11% iepakojumu tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, tāpat 11% produktu ir dubultais iepakojums, kas neietekmē derīguma termiņu – tātad būtībā nav nepieciešams un darbojas tikai kā mārketinga veicinātājs. Protams, ir aspekti, kas var būtiski ietekmēt ražotāju un tirgotāju iespējas pārejai uz pārstrādājamu iepakojumu, piemēram, iepakojuma spēja saglabāt kvalitāti, esošās ražošanas iekārtas, kas galu galā rezultējas ar iepakojuma izmaksām. Tomēr ir virkne iepakojumu, kurus varētu skart vien mazsvarīgas un vienkārši realizējamas izmaiņas, piemēram, iepakojuma apjoma optimizācija. Pētījums rāda arī to, ka izglītošana un savstarpējā ekosistēmas dalībnieku sadarbība ir būtiskākie faktori iepakojuma veiksmīga un ilgtspējīga aprites cikla nodrošināšanai.”
Pasākuma pirmajā daļā norisinājās paneļdiskusija, kurā eksperti runāja par pagaidām neskaidrajiem jautājumiem nozarē ar mērķi virzīt idejas risinājumiem, izpratnes veicināšanai starp visām iesaistītajām pusēm plastmasas iepakojuma pārstrādājamībai un ES direktīvās noteikto prasību izpildīšanai. Diskusijā piedalījās Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos p.i., Vides aizsardzības departamenta direktore, Dr. Sandra Muižniece-Brasava, LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja, Kaspars Zakulis, SIA “Latvijas Zaļais punkts” direktors, Laura Bagātā, SIA “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja, kā arī Andris Trumars, SIA “Nordic Plast” direktors. Paneļdiskusiju vadīja Jānis Krops, Swedbank mediju attiecību vadītājs.
Par gaidāmajām izmaiņām Latvijā iepakojuma pārstrādājamības un ilgtspējas veicināšanā runāja Rudīte Vesere (VARAM). Savukārt pētījumu par Latvijas tirgū piedāvāto plastmasas izstrādājumu sastāvu un daudzumu prezentēja Kaspars Kļavenieks, SIA Geo Consultants atkritumu apsaimniekošanas eksperts. Tāpat pasākumā uzstājās Ph.D. Ilze Laukalēja-Broka no LBTU un SIA Nordic Plast kvalitātes vadītāja Kristīne Geidāne, informējot par risinājumiem iepakojuma pārstrādājamības veicināšanai. Plašāk lasāms šeit.
* LBTU Eiropas Savienības projekta LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros īstenots pētījums, kurā analizēti vairāk nekā 3000 iepakojumu vienību, kas pieejami Latvijas veikalu plauktos.
Avots: zalais.lv 2024. gada 25. aprīlī, FOTO: Ieva Makare
