Absolūti lielākā daļa – 85% – plastmasas materiālu Latvijā apritē esošajās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās nav pārstrādājama vai ir ļoti grūti pārstrādājama, savukārt auto nozarē šādu materiālu ir 81%, liecina pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma SIA “Geo Consultants” veiktā pētījuma* dati projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros. Galvenais šķērslis, kas padara daudzu plastmasas atkritumu pārstrādi sarežģītu vai gandrīz neiespējamu, ir kombinēti materiāli no dažādiem plastmasu veidiem vai ar citiem materiāliem sajaukta plastmasa.
Tikai 15% mājsaimniecības preču, 27% medicīnas preču un 12% sporta un atpūtas preču ir viegli pārstrādāt. Papildu faktors, kas ierobežo plastmasas pārstrādi, ir ierobežotas iespējas savākt pietiekami tīru viena veida plastmasas atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem. Turklāt arvien jaunu plastmasas veidu radīšana, uzlabojot materiālu īpašības un funkcionalitāti, veicina arī pārstrādes sarežģītību, jo nepieciešamas arvien jaunas pārstrādes metodes.
“Atšķirībā no plastmasas iepakojuma, kur katra iepakojuma vienība ir marķēta, ļaujot identificēt plastmasas veidu, plastmasas izstrādājumiem šāda sistēma nav ieviesta. Līdz ar to patērētājiem nereti trūkst informācijas par plastmasas izstrādājumu sastāvu, kas ļautu tos pareizi šķirot, lai izstrādājums nonāktu pārstrādē. Savukārt pārstrādes uzņēmumiem ir nepieciešami efektīvi veidi, kā identificēt plastmasas izstrādājuma sastāvu. Bez laboratoriskas testēšanas tas bieži vien ir grūti – pat pieredzējuši eksperti ne vienmēr var noteikt plastmasas veidu, to vizuāli novērtējot,” problēmu uzsver “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Lai samazinātu atkritumu apjoma apglabāšanu atkritumu poligonos un veicinātu plastmasas pārstrādi, būtiski rast risinājumus, lai panāktu plašāka materiālu daudzuma šķirošanu. Tostarp arī iepakojuma, no kuriem liela daļa vēl arvien ir sarežģīti vai nav vispār pārstrādājama. Lai to veicinātu, arī sabiedrība tiek aicināta pievērst uzmanību plastmasas materiālu veidiem, ko ikdienā iegādājas kopā ar precēm. Pārstrādājama iepakojuma izvēle var būt kā papildu mudinājums samazināt nepārstrādājama iepakojuma nonākšanu tirgū.
Projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros šī gada sākumā veikts arī “Latvijas Zaļā punkta” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētījums, kurā analizētas vairāk nekā 3000 dažādas plastmasas vai plastmasu saturošas iepakojuma vienības. Tas liecina, ka Latvijas veikalu plauktos 13% pieejamā iepakojuma pārstrāde ir sarežģīta vai nav iespējama, jo tie ir materiāli, kas sastāv no vairākiem slāņiem, bet uz 22% iepakojumu to materiāla veids nav norādīts, kas padara to grūtāk identificējamu, lai novirzītu attiecīgai pārstrādei. Plašāk lasāms šeit.
* Eiropas Savienības projekta LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros īstenots pētījums, kurā pērn un līdz šā gada martam analizēti vairāk nekā 1000 plastmasas izstrādājumi sešās kategorijās: elektriskās un elektroniskās iekārtas, būvniecības nozare, auto nozare, sports un atpūta, medicīnas preces, mājsaimniecības preces.
Avots: zalais.lv 2024. gada augusts
